Otra versija ir stipri līdzīga, tikai saistīta ar cilvēku mēģinājumiem izcilās personībās meklēt parasto, piezemēto. Šī leģenda saistās ar to, ka īpaši pēc
Nobela prēmijas literatūrā saņemšanas Brodskis kļuva rietumnieku acīs par tādu kā
PSRS emigrācijas popstāru, kā ikonu, (lai gan pats sevi par cīnītāju nemaz neuzskatīja). Kā jau pieņemts attiecīgās situācijās, dzejniekam tika pievērsta saasināta preses uzmanība. Lai izvairītos no uzmācīgu ļautiņu ielaušanās savā dzīvē, Brodskis it kā esot teicis: “Runāšu tikai ar tiem, kas ir izlasījuši šo sarakstu.” (Vai apmēram tā.) Šī versija, manuprāt, jāuztver kā leģenda vai anekdote. Galvenais tomēr ir pats saraksts.