Embedded Files
Ilgu savas apzinātās dzīves laiku esmu izjutis psiholoģisku diskomfortu, ko izraisa šodienas sociālajā vidē kultivētā familiaritāte un nepastarpinātā vienkāršība. Tā ir parādība, kura vairāk saistīta nevis ar pārprastām demokrātiskām brīvībām, bet autoritāšu graušanu, savstarpējās cieņas izpausmju nonivelēšanu līdz “neaiztiec mani, es neaiztikšu tevi” līmenim.
Ilgu savas apzinātās dzīves laiku esmu izjutis psiholoģisku diskomfortu, ko izraisa šodienas sociālajā vidē kultivētā familiaritāte un nepastarpinātā vienkāršība. Tā ir parādība, kura vairāk saistīta nevis ar pārprastām demokrātiskām brīvībām, bet autoritāšu graušanu, savstarpējās cieņas izpausmju nonivelēšanu līdz “neaiztiec mani, es neaiztikšu tevi” līmenim.
Pēc būtības tas ir globālās patērētāju kultūras uzvaras gājiena viens no stratēģiskajiem soļiem: “Ja mums neizdodas iedzīt tevi mazvērtības kompleksos, iesaistot neizsīkstošajā “pērc, pērc, pērc” karuselī, tad uzdzīsim šo kompleksu ar to, ka Tu nespēj cilvēkus, kurus cieni, cilvēkus, kas Tev ir puspazīstami vai nepazīstami uzrunāt uz “TU”. Liekas sīkums, mazsvarīga sadzīviska detaļa. Tomēr sabiedrības kultūra veidojas no daž’ ne dažādu sīku elementu saplūšanas.
Pēc būtības tas ir globālās patērētāju kultūras uzvaras gājiena viens no stratēģiskajiem soļiem: “Ja mums neizdodas iedzīt tevi mazvērtības kompleksos, iesaistot neizsīkstošajā “pērc, pērc, pērc” karuselī, tad uzdzīsim šo kompleksu ar to, ka Tu nespēj cilvēkus, kurus cieni, cilvēkus, kas Tev ir puspazīstami vai nepazīstami uzrunāt uz “TU”. Liekas sīkums, mazsvarīga sadzīviska detaļa. Tomēr sabiedrības kultūra veidojas no daž’ ne dažādu sīku elementu saplūšanas.
Tieši tāpēc J. Lotmana lekciju cikls “Kultūra un inteliģentums”, kur kultūra tiek apskatīta nevis kā tautas deju pulciņu skaits pagastā, bet kā sabiedrības savstarpējo attiecību kultūra, man likās pārdomas rosinoša. Radās iespēja vilkt paralēlēs ar savu attieksmi pret lietām un parādībām, savu uzvedību un reakciju ne gluži analogās, bet situācijās, kas prasa no manis to, ko varētu saukt par ētisku rīcību. Nācās aizdomāties, kas pasaulē ir mainījies, ar ko mēs šodien atšķiramies no J. Lotmana piemēros minētajiem cilvēkiem.
Tieši tāpēc J. Lotmana lekciju cikls “Kultūra un inteliģentums”, kur kultūra tiek apskatīta nevis kā tautas deju pulciņu skaits pagastā, bet kā sabiedrības savstarpējo attiecību kultūra, man likās pārdomas rosinoša. Radās iespēja vilkt paralēlēs ar savu attieksmi pret lietām un parādībām, savu uzvedību un reakciju ne gluži analogās, bet situācijās, kas prasa no manis to, ko varētu saukt par ētisku rīcību. Nācās aizdomāties, kas pasaulē ir mainījies, ar ko mēs šodien atšķiramies no J. Lotmana piemēros minētajiem cilvēkiem.
Šķiet, ka šādas pārdomas man nebija kaitīgas, tāpēc nodomāju, ka citiem arī tās nenāk par ļaunu. Tā kā konkrēto J. Lotmana grāmatu (“Воспитание души”) latviski nesastapu arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogā, tad nolēmu atsperties un latviskot kaut fragmentu. Nepretendēju uz izcilu literāru veikumu, atzīstu, ka esmu patvaļīgi veicis pāris mikroīsinājumus, (kas nekādā gadījumā nekropļo autora domu).
Šķiet, ka šādas pārdomas man nebija kaitīgas, tāpēc nodomāju, ka citiem arī tās nenāk par ļaunu. Tā kā konkrēto J. Lotmana grāmatu (“Воспитание души”) latviski nesastapu arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogā, tad nolēmu atsperties un latviskot kaut fragmentu. Nepretendēju uz izcilu literāru veikumu, atzīstu, ka esmu patvaļīgi veicis pāris mikroīsinājumus, (kas nekādā gadījumā nekropļo autora domu).
Tā kā 1990. – to gadu sākumā radās saprotama, bet neattaisnojama nepatika pret krievu valodu, tad mūsdienās sastopos ar arvien vairāk cilvēkiem, kuriem iepazīšanās ar avotiem šajā valodā ir problēma. Man ir radusies iespēja sniegt palīdzīgu roku, jo sev par kaunu atzīstot, ka šobrīd dominējošajā angļu valodā esmu analfabēts, nereti izmantoju citu cilvēku palīdzību citkārt elementārās situācijās.
Tā kā 1990. – to gadu sākumā radās saprotama, bet neattaisnojama nepatika pret krievu valodu, tad mūsdienās sastopos ar arvien vairāk cilvēkiem, kuriem iepazīšanās ar avotiem šajā valodā ir problēma. Man ir radusies iespēja sniegt palīdzīgu roku, jo sev par kaunu atzīstot, ka šobrīd dominējošajā angļu valodā esmu analfabēts, nereti izmantoju citu cilvēku palīdzību citkārt elementārās situācijās.
Es varētu saņemt pārmetumus, ka cenšos vilkt paralēles ar “krievu inteliģenci”, kas Eiropas kultūras kontekstā ir diezgan unikāla parādība ar traģiski unikālu likteni. Sev par attaisnojumu minēšu faktu – ticu, ka nekas nerodas tukšā vietā. Tā kā Latvijas pirmā brīvvalsts (1918-1940) izšķīlās no Krievijas impērijas, kura šo teritoriju bija pārvaldījusi vairāk kā 300 gadu, tad jādomā saikne eksistē. Pat neskatoties uz to, ka Baltijas guberņas savā ziņā kalpoja kā impērijas “izmēģinājumu lauciņš” visādu reformu inovācijām. Tā kā šīs inovācijas ģenerēja tieši inteliģence, jādomā, ka saikne ir vēl īpašāka. Tāpat fakts, ka Latvijas Tautas padomē, kas līdz 1920.gada aprīlim pildīja Latvijas Satversmes sapulces funkcijas, vairāk kā puse partiju pārstāvju augstāko izglītību bija ieguvuši Krievijas impērijas augstskolās. Tātad, pat negribēdami, viņi nonāca saskarsmē ar t.s. krievu inteliģenci, kaut kādas vērtības uzsūca sevī un sekojoši iepludināja topošās Latvijas Republikas vērtību kanonā. Arī K. Ulmaņa pirmā Latvijas pagaidu valdība – galvenokārt sastāvēja no vīriem, kas savas personības veidojuši Krievijas impērijas mācību iestādēs. Tātad secinājums tāds pat, kā augstāk.
Es varētu saņemt pārmetumus, ka cenšos vilkt paralēles ar “krievu inteliģenci”, kas Eiropas kultūras kontekstā ir diezgan unikāla parādība ar traģiski unikālu likteni. Sev par attaisnojumu minēšu faktu – ticu, ka nekas nerodas tukšā vietā. Tā kā Latvijas pirmā brīvvalsts (1918-1940) izšķīlās no Krievijas impērijas, kura šo teritoriju bija pārvaldījusi vairāk kā 300 gadu, tad jādomā saikne eksistē. Pat neskatoties uz to, ka Baltijas guberņas savā ziņā kalpoja kā impērijas “izmēģinājumu lauciņš” visādu reformu inovācijām. Tā kā šīs inovācijas ģenerēja tieši inteliģence, jādomā, ka saikne ir vēl īpašāka. Tāpat fakts, ka Latvijas Tautas padomē, kas līdz 1920.gada aprīlim pildīja Latvijas Satversmes sapulces funkcijas, vairāk kā puse partiju pārstāvju augstāko izglītību bija ieguvuši Krievijas impērijas augstskolās. Tātad, pat negribēdami, viņi nonāca saskarsmē ar t.s. krievu inteliģenci, kaut kādas vērtības uzsūca sevī un sekojoši iepludināja topošās Latvijas Republikas vērtību kanonā. Arī K. Ulmaņa pirmā Latvijas pagaidu valdība – galvenokārt sastāvēja no vīriem, kas savas personības veidojuši Krievijas impērijas mācību iestādēs. Tātad secinājums tāds pat, kā augstāk.
Domāju, ka labs piemērs ir un paliek piemērs, neskatoties vai tas smelts antīkajā mītā vai dzīves nežēlības degradētās līdzpilsoņa acīs.
Domāju, ka labs piemērs ir un paliek piemērs, neskatoties vai tas smelts antīkajā mītā vai dzīves nežēlības degradētās līdzpilsoņa acīs.
Paldies par spēku to uzklausīt.
Paldies par spēku to uzklausīt.
Novēlu baudīt Lotmanu. Nav nekā patīkamāka, kā kontaktēt ar apskaidrotu cilvēku. Cik spēju devu atsauces uz, iespējams nezināmiem, nesaprotamiem faktiem, personām.
Novēlu baudīt Lotmanu. Nav nekā patīkamāka, kā kontaktēt ar apskaidrotu cilvēku. Cik spēju devu atsauces uz, iespējams nezināmiem, nesaprotamiem faktiem, personām.
.
Page updated
Google Sites
Report abuse